Montesori terapija

Par Montesori terapiju stāsta ārsts neirologs Valdis Folkmanis.

Jautājums kā un ko mācīt bērnam ar attīstības traucējumiem vienmēr nodarbinājis gan pedagogu, gan bērnu vecāku, gan ārstu prātus. Pedagoģijā bija nepieciešams radīt metodi, kam būtu precīzs neirofizioloģisks pamats, jo tradicionālās empīriskās frontālās metodes bieži bija mazefektīvas. Šādu metodi izstrādāja un, pārliecinājusies par tās efektivitāti, ieviesa itāļu ārste Marija Montesori ( Maria Montessori).


Tā kā bērni mācās sociāli imitējot, nevis pēc norādēm kā pieaugušie, nepieciešama sakārtota priekšmetiskā vide un skolotājs, kas šinī sakārtotajā vidē mācītu bērnam atklāt cēloņu – seku sakarības. Montesori metode iekļauj darbu ar didaktisko materiālu: sajūtu (redzas, dzirdes, taustes, ožas un garšas), praktiskajiem dzīves vingrinājumiem, matemātikas, valodas un kosmiskās dzīves materiāliem.
Strādāt ar materiāliem bērnam māca medicīniskais Montesori pedagogs un metode tiek saukta par multisensorisko terapiju.
Dažkārt vecāki vēlas realizēt savus neizsapņotos sapņus ar bērnu palīdzību un iedomājas, ka zin vislabāk to, kas bērnam viņa attīstībā ir svarīgs. Tā viņi uzņemas Dieva funkcijas, pārvērtējot savu iespēju robežas, bet pēc tam brīnās, ka nekas prātīgs neiznāk. Multisensoriskā terapija ir bāzēta uz bērna vērošanu un viņa talantu atklāšanu, lai attīstītu nevis to kā nav, bet gan akcentu liktu uz paša bērna stiprajām jomām.Tā bērnam netiek izprovocēts mazvērtības komplekss, kas nobloķē bērna attīstību. (Valdis Folkmanis, ārsts neirologs, Dr.med. Mag. paed., LU docents)