Marija Montesori

Marija Montesori dzimusi 1870. gada 31. augustā nelielā Itālijas pilsētiņā.
Jau bērnībā M.M. izcēlās ar stipru raksturu, gribasspēku un mērķtiecību, labām muzikālām, matemātiskām un filoloģiskām dotībām.

1882. gadā M.M. iestājās zēnu tehniskajā skolā, ko veiksmīgi absolvēja. Tajos laikos tas bija neparasts un drosmīgs lēmums, jo meitenes tehniskajās skolās nemācījās.

1890. gadā M.M. nolēma kļūt par ārsti un iestājās Romas Universitātē. Arī tas bija neparasts, drosmīgs un mērķtiecīgs lēmums, jo Itālijā par ārstiem tolaik strādāja tikai vīrieši.

1896. gadā M.M. kļuva par pirmo sieviešu dzimuma ārsti Itālijā.

1897.-98. gadā M.M. sāka strādāt ar bērniem ar attīstības traucējumiem. M.M. rūpīgi apguva darbā ar šādiem bērniem specializējušos franču pedagogu Itāra un Segēna sarakstīto literatūru.

1898.-1900. gadā M.M. strādāja ar „idiotiem” Romas universitātes psihiatriskajā klīnikā. Pēc divu gadu darba viņas audzēkņi teicami nokārtoja valsts eksāmenu rakstīšanā, skaitīšanā un lasīšanā, iegūstot pat vēl labākus rezultātus nekā normāli attīstīti bērni. Tas vedināja M.M. uz domām, ka viņas metode darbojas lieliski un darbā ar normāli attīstītiem bērniem tai varētu būt vēl labāki panākumi. M.M. sāka strādāt ar normāli attīstītiem bērniem un šim darbam veltīja visu turpmāko mūžu. Var sacīt, ka tas bija M.M. slavas gājiena sākums, jo eksāmena rezultāti izraisīja pastiprinātu interesi par M.M. un viņas metodi.

M.M. plaši izmantoja citu ārstu izstrādātus materiālus, tāpat arī pati veidoja jaunus (šajā posmā viņa pamatā izmantoja sajūtu materiālus). Saviem palīgiem viņa norādīja, ka pret bērniem jāizturas kā pret līdzvērtīgām personībām.

1901. gadā M.M. uzsāka studijas eksperimentālajā psiholoģijā un pedagoģiskajā antropoloģijā. Viņa bieži apmeklēja sākumskolas, lai pētītu tur izmantotās metodes.

1907. gadā M.M. atvēra savu pirmo izglītības iestādi Romā – Casa dei Bambini jeb Bērnu māju, ko iekārtoja strādnieku mājokļu pirmajā stāvā ar kāda itāļu miljonāra, M.M. teorijas piekritēja, atbalstu.

Pati Montesori atzinusi, ka slava pie viņas atnākusi pārāk agri un ātri. Pirmajai bērnu mājai drīz sekoja desmitiem citu.

1913. gadā M.M. pameta pasniedzējas darbu Romas universitātē un slēdza ārstes privātpraksi, lai pilnībā pievērstos pedagoģijai un organizētu building-numberspedagogu apmācības kursus. Anglijā, Argentīnā, Francijā un Amerikā atklāja Montesori skolas.

Montesori uzsāka starptautisku pedagogu apmācības kursu, sarakstīja un izdeva vairākas grāmatas. Kad Itālijā sāka nostiprināties totalitārais režīms, M.M. pārcēlās uz Spāniju, kur turpināja mācīt pedagogus, rakstīt grāmatas, piedalīties starptautiskos kongresos. Totalitārajā režīmā Montesori bērnudārzi nebija vēlami, jo tajos audzināja patstāvīgas un brīvi domājošas personības.

1929. gadā Berlīnē nodibināja AMI (Association Montessori Internationale – Starptautiskā Montesori asociācija), mūsdienās galvenais sekretariāts atrodas Amsterdamā.

Montesori nonāca konfliktā ar nacistu valdību, kas pakāpeniski slēdza viņas skolas Itālijā un Vācijā. M.M. pārcēlās uz Barselonu, vēlāk uz Amsterdamu.

Sākoties 2. pasaules karam, M.M. kopā ar dēlu devās uz Indiju, kur turpināja rosīgi darboties. Šajā periodā M.M. izstrādāja sākumskolas programmu.

Pēc 2. pasaules kara M.M. atgriezās Eiropā.

M.M. mira 1952. gada 6. maijā Holandē, tur viņa arī ir apglabāta.